19. Nostājies ceļmalā un raugies, Aroeras iedzīvotāj! Jautā bēgļiem un izglābtajiem: kas ir noticis?
20. Moābs ir kļuvis apkaunots, stāv izmisumā. Raudiet un vaimanājiet! Paziņojiet pie Arnonas, ka moābiešu zeme ir izpostīta!
21. Sods ir nācis pār plašo līdzenumu, pār Holonu, Jahcu un Mefaātu,
22. pār Dibonu un Nebu, un Bet-Diblataimu,
23. pār Kirjataimu, Bet-Gamulu, pār Bet-Meonu,
24. pār Kerijotu, Bocru un pār visām Moāba zemes pilsētām, tuvējām un tālajām!
25. Nocirsts ir Moāba rags un satriekts ir viņa elkonis, saka Tas Kungs.
26. Piedzirdiet Moābu! Jo tas pats sevi ir paaugstinājis un sacēlies pret To Kungu, lai tas sēžas savos paša spļaudekļos un paliek kaunā!
27. Vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš pienākts zagļu starpā, ka tu, par viņu runādams, šaubīgi krati galvu?
28. Atstājiet pilsētas un apmetieties klinšu aizās, jūs Moāba zemes iedzīvotāji! Dariet tā kā meža baloži, kas vij savas ligzdas klinšu kraujās tieši virs bezdibeņa!
29. Mēs dzirdējām par Moāba lielo lepnību, par viņa uzpūtību un augstprātību, nepakļāvību un augsti lidojošo prātu.
30. Man labi zināma viņa pārgalvība, saka Tas Kungs, un viņa tukšā dižošanās: visa viņa rīcība ir negodīga.