Vecā Derība

Jaunā Derība

Jeremijas 17:8-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

8. Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus."

9. Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?

10. "Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna."

11. Kā irbe, kas perē olas, ko tā pati nav dējusi, tā ir tāds cilvēks, kas sakrāj mantu, bet netaisnā ceļā. Pašā dzīves vidū viņam tā jāatstāj, un beigās viņš stāv kā plānprātiņš.

12. Tu esi godības tronis, augsts no paša sākuma, mūsu svētuma vieta!

13. Tu, Israēla cerība, ak, Kungs! Visi, kas Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu.

Lasīt visu nodaļu Jeremijas 17