1. Tas Kungs tā man sacīja: "Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!"
2. Tad es nopirku pēc Tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3. Tad vēlreiz man atskanēja Tā Kunga vārds:
4. "Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!"
5. Tad es gāju un paslēpu jostu Eifratas malā, kā Tas Kungs man bija pavēlējis.
6. Pēc ilgāka laika Tas Kungs man atkal sacīja: "Celies, ej pie Eifratas un ņem jostu, ko tu tur pēc Manas pavēles paslēpi!"
7. Tad es devos pie Eifratas un izraku jostu tai vietā, kur es to biju paslēpis. Bet, redzi, tā bija samaitāta un nederēja vairs nekam!
8. Tad notika Tā Kunga vārds un man sacīja:
9. "Tā saka Tas Kungs: tāpat Es sagraušu Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību!
10. Šī ļaunā tauta, kas negrib klausīt Maniem vārdiem, bet staigā pēc savas sirds ietiepības un skrien pakaļ citiem dieviem, lai tiem kalpotu un tos pielūgtu,- tā būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11. Jo, kā josta aptver cieši vīra gurnus, tā Es ļāvu visam Israēla namam un visam Jūdas namam cieši turēties pie Manis, saka Tas Kungs, lai tie būtu Mana tauta, Man par godu, par slavu un jaukumu, bet tie Mani neklausīja.
12. Saki tiem šādus vārdus: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: visas krūzes pilda ar vīnu. Kad tie tev sacīs: vai tad mēs to nezinām, ka visas krūzes pilda ar vīnu? -
13. tad atbildi tu tiem: tā saka Tas Kungs: redzi, Es pildīšu visus šīs zemes iedzīvotājus, kā ķēniņus, kas sēd Dāvida tronī, tā arī priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvotājus ar dzēruma reibumu.
14. Un likšu tad viņiem satriekt sevi citam pret citu - un pie tam vienlaicīgi kā tēviem, tā dēliem, tā saka Tas Kungs, Es nesaudzēšu nevienu, Es nesajutīšu arī nekādas līdzcietības, un nekāda žēlsirdība neatturēs Mani, lai Es viņus neiznīcinātu!"
15. Klausaities un ņemiet vērā! Neesiet augstprātīgi, jo pats Tas Kungs tā runājis!
16. Dodiet Tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu!
17. Bet, ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka Tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā.
18. Saki ķēniņam un ķēniņienei: "Zemojieties, sēdieties jo zemu, jo jūsu goda vainags nokritis no jūsu galvas.
19. Dienvidzemes pilsētas ir noslēgtas, un nav neviena, kas tās atvērtu. Viss Jūda ir aizvests gūstā, aizvests pavisam!"
20. Pacel savas acis, Jeruzāleme, un raugies, kā viņi no ziemeļiem virzās šurp. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija uzticēts, tavas godības avis?
21. Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos, ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus? Vai neuznāks tev sāpes kā sievai, kas dzemdē?
22. Un, kad tu tad savā sirdī domāsi: kādēļ mani skārušas šādas ciešanas?- tad zini, ka tavu daudzo noziegumu dēļ tavu svārku apakšmala ir pacelta un tavas kājas ar varu atsegtas.
23. Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai leopards var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
24. "Tādēļ Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā.
25. Tā ir tava daļa, tā tiesa, ko Es esmu tev nolēmis," saka Tas Kungs, "tādēļ ka tu Mani esi aizmirsusi un uzticējusies meliem.
26. Tad Es arī atrotīšu tavu svārku apakšmalu un to pacelšu pār tavu vaigu, ka tavs kaunums top redzams.
27. Es redzēju tavu laulības pārkāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! Bēdas tev, Jeruzāleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?"