7. Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, žmaugi piegulošas cita citai kā ciešā kalumā.
8. Viena pieslienas jo cieši otrai, un neviena gaisa strūkliņa nevar izspiesties tām cauri.
9. Cita ar citu tās cieši saskārušās, nedalāmi viena cieši iesaistīta otrā.
10. Viņa šķaudīšana liek uzmirdzēt gaismas atspulgiem, kā pirmie rīta ausmas stari ir viņa acis.
11. No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi!
12. Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura.
13. Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums.
14. Viņa skaustā mīt spēks, un viņam pa priekšu traucas baismu pilnas bailes.
15. Viņa miesas daļas saistās cieši kopā, tās it kā uzkaltas viņam un nav kustināmas.
16. Viņa sirds tik cieta kā akmens un tik nekustīga kā apakšējais dzirnu akmens.
17. Kad viņš pieceļas kājās, tad izbīstas paši drošsirdīgākie aiz bailēm un pazaudē savas rīcības spējas.
18. Kad viņam cērt, tad zobena asmens skar viņu tikpat maz kā šķēps, metamais durklis vai bulta.
19. Dzelzs viņam šķiet līdzīga salmiem un varš līdzīgs sapuvušam kokam.
20. To nepiespiedīs bēgt strēlnieks ar sava loka šautru; kā pelavu pikas tam ir lingas mestie akmeņi.
21. Kā salmiņš tam izliekas pat smagā vāle, un tikai smaidu viņā rada šķēpa trieciens.
22. Zem pašas viņa pavēderes ir asi kasīkļi, un kā platas kuļamās slēpes, viņam guļot, tās iespiežas dūņās.