5. Kas jel kad ir atsedzis virsējo kārtu viņa bruņutērpam, kas mēģinājis kaut kā izsprausties cauri viņa mutes divkāršo žokļu noslēgumam?
6. Kas ir atvēris viņa rīkles divkāršo aizsprostu? Viss viņa zobu tuvumā ir šausmu pilns.
7. Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, žmaugi piegulošas cita citai kā ciešā kalumā.
8. Viena pieslienas jo cieši otrai, un neviena gaisa strūkliņa nevar izspiesties tām cauri.
9. Cita ar citu tās cieši saskārušās, nedalāmi viena cieši iesaistīta otrā.
10. Viņa šķaudīšana liek uzmirdzēt gaismas atspulgiem, kā pirmie rīta ausmas stari ir viņa acis.
11. No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi!
12. Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura.
13. Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums.
14. Viņa skaustā mīt spēks, un viņam pa priekšu traucas baismu pilnas bailes.