Vecā Derība

Jaunā Derība

Ījaba 4:8-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

8. Tik tālu, cik es redzu, tie, kas nelaimei vagu dzinuši un kas varas darbus sējuši, tie tos dabūjuši arī pļaut.

9. Proti, tie iet jau bojā no Dieva dvašas vien, un no Viņa bardzības gara tie iznīkst.

10. Lauvas rūkoņa, vecā lauvas balss ir apklususi, un ir izlūzuši jauno lauvu zobi,

11. bet, ja vecajam lauvam pietrūkst laupījuma, tad tas nobeidzas, un lauvas mātes mazuļiem jāizklīst.

12. Bet pie manis slepeni piezagās vārds, un manas ausis no tā uztvēra tikai čukstus

13. kopā ar nakts parādību ierosinātājām domām laikā, kad miegs pakļauj cilvēkus savai varai;

14. tad mani sagrāba bailes un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus,

15. kāds gars gāja man garām, un visi mani galvas mati sacēlās stāvus!

16. Bet tad tur stāvēja kāda parādība manu acu priekšā, bet es to nepazinu sejā; tā palika bez kustībām stāvot, bet balsi es dzirdēju čukstam:

17. vai cilvēks var būt taisns Dieva priekšā un mirstīgais šķīsts sava Radītāja priekšā?

Lasīt visu nodaļu Ījaba 4