15. Aklam es biju acis, un kājas es biju klibajam.
16. Apspiestajiem es biju tēvs, un es uzklausīju sūdzības no tādiem, kurus es nemaz nepazinu, un centos viņiem pēc sirdsapziņas palīdzēt.
17. Es sadragāju netaisnā žokļus, es izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
18. Un es spriedu tā: ar savu ligzdu es miršu; kā smiltis es vairošu savas dienas.
19. Manas saknes ir iesniegušās dziļumā un izpletušās līdz ūdeņiem, un rasa paliek pa nakti manos augstajos zaros.