9. Viņš aizsedz skatam Savu goda krēslu, tam pāri pārklājot Savus mākoņus.
10. Viņš pāri ūdeņiem nospraudis galējo robežu, kur saskaras gaisma un tumsa.
11. Un debesu balsti sāk grīļoties un trīcēt, kad Viņš rājas.
12. Ar Savu spēku Viņš apklusina jūru, un ar Savu gudrību Viņš satriec Rahabu.
13. Ar Viņa dvesmu debesis kļūst spoži tīras, Viņa roka ir tā, kas nodūra bēguļojošo pūķi.
14. Redzi, tās ir tikai Viņa valdīšanas pamales, un cik klusa čukstoņa ir tas, ko mēs no Viņa dzirdam! Tomēr pērkona dārdus kā Viņa varas izpausmi - kas gan tos var izprast?"