25. un citam jāmirst dvēseles sarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus.
26. Un abi vienādi tie guļ kapa smiltīs, un pāri tiem sedzas iznīcība.
27. Redziet, es labi zinu jūsu slepenos sirds nodomus, jūsu aizmugurisko viltu un paņēmienus, ar kādiem jūs man darāt pāri.
28. Ja jūs sakāt: kur tad palicis dižciltīgā mājoklis, un kur ir bezdievīgo telts un iedzīve? -
29. vai tad jūs neesat jautājuši tiem, kas tālus ceļus staigā un kuru zīmes jūs neatstājat bez ievērības?
30. Proti, ka ļaunais glābjas nelaimes dienā un bardzības dienā top pasargāts.
31. Un kas viņam atklāti acīs viņa ceļu pārmet, kas viņu soda, kad tas ko dara?