2. "Klausaities, klausaities manu runu, un lai tā aizstāj man jūsu mierinājumus!
3. Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem tad tu vari, cik gribi, zoboties!
4. Vai tad mana sūdzība vēršas pret cilvēkiem, bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam?
5. Pagriezieties šurp pie manis - un jūs sastingsit un liksit roku uz savas mutes!
6. Pat man, tiklīdz es to tikai pieminu, ir jāizbīstas, un manu miesu sagrābj šaušalas!
7. Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā?
8. Viņu vaigu priekšā ir nostiprinājušies to pēcnācēji, un viņu acu priekšā ir viņu atvašu atvases.
9. Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskar Dieva rīkste.
10. Viņu vērsis aplec un neatstāj teles ālavās, viņu govs atnesas, tā neizmetas.
11. Tie savus mazos zēnus izlaiž kā avju pulkus, un viņu bērni lēkā bariem.
12. Tie ir līksmi ar bungām un cītarām un priecājas ar stabuļu skaņām.
13. Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī.
14. Un, lūk, tomēr tie ir, kas saka Dievam: atkāpies no mums, mums nav nekādas patikas zināt Tavus ceļus!
15. Kas tad ir tas Visuvarenais, ka mēs lai Viņam kalpojam, un ko tas līdz, ka mēs Viņu pielūdzam?