2. "Kad jūs reiz mitēsities risināt savus tukšo vārdu savārstījumus? Apdomājieties taču, un pēc tam apspriedīsimies!
3. Kāpēc mūs pielīdzina neprātīgiem lopiem un mēs no jums tiekam uzskatīti par galīgiem bezprāšiem?
4. Tu, kas pats sevi saplosi savās dusmās, vai lai tevis dēļ zeme paliek tukša no ļaudīm un vai klints lai izkustas no savas vietas?
5. Tiešām, bezdievīgo gaisma izdzisīs, viņa pavarda uguns liesma nespīdēs;
6. viņa paša teltī gaisma kļūs tumša, un pār viņa galvu izdzisīs gaismeklis.
7. Viņa kādreiz stingrie soļi kļūs slābani, un viņa paša nodomi gāzīs viņu,
8. jo viņa kailās kājas ievada viņu sprostā, un pinekļos iet viņš pa pasauli!