7. Sāpju dēļ manas acis ir kļuvušas tumšas, un visi mani locekļi līdzinās vairs tikai ēnai.
8. Un tālab taisnie izsamist, un šķīstais ir sašutis par neganto.
9. Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa; kam ir tīras rokas, tas arvienu pieaug spēkā.
10. Bet lai jau arī jūs visi atgrieztos pie manis; es lūdzu, nāciet, tomēr es jūsu vidū neredzu nevienu gudru.
11. Manas dienas ir aiztecējušas, mani nodomi ir sabrukuši, mani svētākie sirds centieni!