1. Un pravieši Hagajs un Zaharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva Vārdā, kas bija pār viņiem.
2. Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3. Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs, un viņu biedri un sacīja viņiem tā: "Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4. un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?"
5. Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārija nebija paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6. Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu biedri pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7. Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kurā bija rakstīts: "Ķēniņam Dārijam - lai miers!
8. Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas apgabalu, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to ceļ no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9. Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo mūri?
10. Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvenie.
11. Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.