8. ja es esmu atradusi labvēlību ķēniņa acīs un ja ķēniņam patīk ievērot manu lūgumu un piepildīt manu vēlēšanos, tad lai ķēniņš un Hamans nāk rīt atkal uz dzīrēm, ko es viņiem sarīkošu; un rīt tad es arī paklausīšu ķēniņa uzaicinājumam."
9. Un tajā dienā Hamans izgāja priecīgs un jautrs sirdī. Bet, kad Hamans ieraudzīja Mordohaju ķēniņa vārtos, ka viņš atkal nedz piecēlās, nedz drebēja viņa priekšā, nedz vispār piegrieza viņam vērību, tad Hamans kļuva dusmu pilns pret Mordohaju.
10. Taču Hamans savaldījās un iegāja savā namā; tad viņš sūtīja ziņu un lika ierasties saviem draugiem un savai sievai Zerešai.
11. Un Hamans stāstīja viņiem par savas bagātības spožumu un par savu dēlu daudzumu, un it īpaši par to, kā ķēniņš ir viņu lielu darījis un pacēlis viņu pāri visiem lielkungiem un visiem ķēniņa kalpotājiem.
12. Tad viņš turpināja: "Pat ķēniņiene Estere nebija likusi nākt nevienam citam kopā ar ķēniņu uz dzīrēm, ko viņa bija sarīkojusi, kā vienīgi man. Un arī rīt es esmu uzaicināts pie viņas kopā ar ķēniņu.
13. Tomēr tas viss neiepriecinās mani tikmēr, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa vārtos!"
14. Tad viņa sieva Zereša un visi viņa draugi sacīja: "Lai saceļ karātavu koku, piecdesmit olektis augstu, un no rīta saki ķēniņam, lai pakar pie tām Mordohaju; tad ej priecīgi kopā ar ķēniņu uz dzīrēm." Šis vārds patika Hamanam, un viņš lika uzcelt karātavas.