3. Un ķēniņš sacīja viņai: "Kas tev ir, ķēniņiene Estere, un kāda ir tava vēlēšanās? Kaut arī tu lūgtu pusi no valsts, lai tā top tev piešķirta!"
4. Un Estere sacīja: "Ja ķēniņam patīk, lai ķēniņš un Hamans nāk šodien uz dzīrēm, ko es viņam sarīkoju!"
5. Tad ķēniņš pavēlēja: "Pasauciet tūliņ Hamanu, lai mēs varam darīt to, ko Estere vēlas!" Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.
6. Kad visi dzēra vīnu, ķēniņš prasīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Līdz pat pusei no valsts - lai tā top piepildīta!"
7. Bet Estere sacīja: "Mans lūgums un mana vēlēšanās būtu šāda:
8. ja es esmu atradusi labvēlību ķēniņa acīs un ja ķēniņam patīk ievērot manu lūgumu un piepildīt manu vēlēšanos, tad lai ķēniņš un Hamans nāk rīt atkal uz dzīrēm, ko es viņiem sarīkošu; un rīt tad es arī paklausīšu ķēniņa uzaicinājumam."
9. Un tajā dienā Hamans izgāja priecīgs un jautrs sirdī. Bet, kad Hamans ieraudzīja Mordohaju ķēniņa vārtos, ka viņš atkal nedz piecēlās, nedz drebēja viņa priekšā, nedz vispār piegrieza viņam vērību, tad Hamans kļuva dusmu pilns pret Mordohaju.
10. Taču Hamans savaldījās un iegāja savā namā; tad viņš sūtīja ziņu un lika ierasties saviem draugiem un savai sievai Zerešai.