11. Tā saka Dievs Tas Kungs: sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: lāsts! - par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra.
12. Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un, kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu viņu vidū Savu bardzību.
13. Tad jūs atzīsit, ka es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu.
14. Es izstiepšu Savu roku pret tiem un darīšu zemi par tuksnesi un posta vietu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."