6. Saki Israēla namam, šai pretestības pilnajai ciltij: tā saka Dievs Tas Kungs: lai nu reiz pietiktu jūsu nelietību, Israēla nams!
7. Jūs ļāvāt ienākt svešiniekiem, kas neapgraizīti sirdī un miesās, Manā svētnīcā, un apgānīt Manu Templi, kad jūs Man upurējāt Manu maizi, taukus un asinis un tā lauzāt derību ar Mani bez visām pārējām jūsu nelietībām.
8. Jūs nepildījāt paši savu svēto kalpošanu, bet saucāt citus, šos svešiniekus, savā vietā kalpot Manā svētnīcā.
9. Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: nevienam svešiniekam, kas neapgraizīts sirdī un miesās, nebūs ieiet Manā svētnīcā, nevienam svešiniekam no tiem, kas dzīvo Israēla tautas vidū.
10. Toties levītiem, kas atkrituši no Manis, kad Israēls bija nomaldījies un pēc savas atkrišanas no Manis skrēja saviem elkiem pakaļ - tiem jānožēlo savi pārkāpumi.
11. Tiem būs kalpot Manā svētnīcā kā sargiem Tempļa vārtos un namu apkopt; tiem būs kaut dedzināmos un kaujamos upurus priekš tiem ļaudīm, un tiem būs stāvēt viņu priekšā, lai kalpotu viņiem.