10. Tā saka Dievs Tas Kungs: tanī laikā tavā sirdī modīsies kādas domas un tu izprātosi ļaunu pasākumu;
11. tu sacīsi: es došos uzbrukumā pret nenocietinātu zemi, pret tiem, kas dzīvo mierā un drošībā, pret ļaudīm, kas dzīvo bez mūriem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem,
12. lai postīdams postītu un laupīdams laupītu, lai paceltu savu roku pret posta vietām, kas atjaunotas, un pret tautu, kas sapulcināta no citu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu un dzīvo pašā zemes vidū.
13. Seba un Dedana un to tirgotāji, Taršiša un visi tās valdnieki tev sacīs: vai tu atnāci, lai laupīdams laupītu, lai ar saviem ļaužu bariem noplicinātu zemi, piesavinātos sudrabu un zeltu, lopus un mantu un tad aizietu ar bagātu laupījumu?
14. Tādēļ sludini, cilvēka bērns, un saki Gogam: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, tai laikā, kad Mana Israēla tauta atkal dzīvo drošībā,
15. tad tu nāksi no savas dzīves vietas, no galējiem ziemeļiem, un daudzas tautas kopā ar tevi, visi stalti sēdēdami zirgos, liels pulks un varens karaspēks,
16. un tu virzīsies pret Manu Israēla tautu kā negaisa mākonis, lai apklātu zemi. Tas notiks visu dienu galā, ka Es tevi sūtīšu pret Manu zemi, lai citas tautas Mani iepazītu, kad Es pret tevi, Gog, viņu acu priekšā parādīšos kā Svētais.
17. Tā saka Dievs Tas Kungs: vai tu neesi tas, pār kuru Es pagājušos laikos sacīju ar Savu kalpu, Israēla praviešu, muti, kuri tanī laikā gadiem ilgi sludināja, ka Es tevi raidīšu pret viņiem?
18. Tad nu arī notiks tanī dienā, kad Gogs iebruks Israēla zemē, tā saka Dievs Tas Kungs, ka iedegsies Manī Manu dusmu kvēle.
19. Un Savu dusmu un Savas bardzības karstumā Es to saku: tanī dienā notiks stipra zemestrīce Israēla zemē.
20. Manā priekšā trīcēs zivis jūrā, putni apakš debess, zvēri laukā un visi tārpi, kas ložņā zemes virsū, un visi cilvēki, kas dzīvo virs zemes. Kalni sabruks, apgāzīsies klintis un mūri.