1. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2. "Cilvēka bērns, saki Tiras valdniekam: tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds kļuva lepna un ka tu pat esi teicis: es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, - kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs,
3. pie tam tu esot gudrāks par Daniēlu, nekāds noslēpums tev neesot svešs;
4. ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā dārgumu krātuvē;
5. ar savu lielo gudrību tu tirgodamies esi vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ,
6. un tādēļ saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs,
7. Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu.
8. Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūras vidū, kā mirst nosistie.
9. Vai tad tu savu slepkavu priekšā arī vēl teiksi: es esmu dievs, - bet tu esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi to rokās, kas tevi nogalinās?
10. Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es to esmu tā noteicis," saka Dievs Tas Kungs.
11. Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds:
12. "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: tu, pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu,