1. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2. "Kādēļ jūs lietojat Israēla zemē šo teicienu: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem zobi no tā nomizējuši?
3. Tik tiešām, kas Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, jums turpmāk nebūs lietot šo teicienu.
4. Redzi, visas dvēseles pieder Man, kā tēva, tā arī dēla dvēsele, abas Man pieder; kura dvēsele grēko, tai jāmirst.
5. Ja kas ir taisns, turas pie patiesības un taisnības,
6. nepiedalās elku ēdamos upuros kalnos, nepaceļ savas acis uz Israēla nama elkiem, neliek negodā sava tuvākā sievu, netuvojas sievai viņas kārtējās slimības laikā;
7. kas nevienu neapkrāpj, kas parādniekam atdod viņa ķīlu, kas ne no viena neko neizspiež, kas izsalkušam dod no savas maizes un kas kailo apģērbj,
8. kas neaizdod naudu un neplēš augļus, kas attur savu roku no netaisnības un kas spriež taisnu tiesu pretinieku starpā,
9. kas staigā Manos likumos un uzticīgi tur Manas tiesas, tas ir taisns, tas dzīvos, saka Dievs Tas Kungs.
10. Bet, ja tam ir varmācīgs dēls, kas izlej asinis un dara kaut vienu no minētajiem ļaunumiem,
11. no kuriem pats atturējās, - kad viņš piedalās elku ēdamos upuros kalnos un liek negodā sava tuvākā sievu,