6. Daudz ir to, ko jūs esat nokāvuši šinī pilsētā: pilsētas ielas ir pilnas ar nokautiem.
7. Tādēļ saka Tas Kungs: jūsu nokautie, ko jūs esat noguldījuši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls. Bet jūs Es izvedīšu ārā no tās.
8. Jūs bīstaties no zobena, bet Es tiešām sūtīšu zobenu pār jums, saka Dievs Tas Kungs.
9. Es jūs izvedīšu ārā no pilsētas un jūs nodošu rokā svešajiem, un Es nesīšu jums tiesu.
10. Jūs kritīsit no zobena, pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu, un jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs.
11. Šī pilsēta jums nebūs par katlu, un jūs nebūsit tanī par gaļu. Pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu.
12. Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, pēc kura likumiem jūs nestaigājāt un kura baušļus jūs nepildījāt, bet jūs pildījāt to tautu likumus, kas jums bija visapkārt."
13. Un notika, ka, man tā sludinot, Pelatja, Benaja dēls, pakrita un nomira. Tad es kritu uz sava vaiga, kliedzu stiprā balsī un teicu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi pēdējos no Israēla pāri palikušos iznīcināt?"
14. Tad pār mani nāca Tā Kunga vārds:
15. "Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, jā, tavi brāļi un radi un viss Israēla nams, par kuriem Jeruzālemes iedzīvotāji saka: tie tagad ir tālu prom no Tā Kunga; mums ir dota šī zeme par īpašumu.
16. Tādēļ saki tiem: tā saka Tas Kungs: jebšu Es tos tālu aizvedu starp tautām un tos izkaisīju pa zemēm, tomēr Es vēl nedaudz esmu tiem par svētumu tais zemēs, kur tie nonākuši.
17. Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es jūs salasīšu kopā no tām tautām un zemēm, kur jūs esat izkaisīti, un jūs savākšu vienkopus un jums atdošu Israēla zemi.