Vecā Derība

Jaunā Derība

Augstā Dziesma 1:7-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

7. Saki man tu, mans draugs, ko tā mīl mana dvēsele, - kur tu gani, kur tu atdusies pusdienas laikā? Lai man nebūtu velti jāklejo šurpu turpu ap tavu palīgu ganāmiem pulkiem."

8. "Ja tu to vēl nezinātu, tu skaistākā starp sievām, tad izej tālākās ārēs pa aitu ganāmpulku pēdām un gani savus kazlēniņus gar aitu ganu mitekļiem!"

9. "Tu man liecies līdzīga, mana draudzene, faraona ratu lepnajam aizjūgam.

10. Tavi vaidziņi ir mīlīgi aizsegti ar važiņām, un tavu kaklu grezno rotu vijas!"

11. "Mēs darināsim tev zelta rotu sloksnītes ar sīkiem sudraba ielaidumiem."

12. "Kamēr ķēniņš pie galda, smaržo mana nardes puķe.

13. Mans draugs ir man kā mirru pušķītis, kas novietots starp manām krūtīm.

14. Mans draugs man ir kā ciprešu ziedu čemurs Engedijas vīna dārzos."

15. "Redzi, mana draudzene, tu esi skaista; skaista tu esi, tavas acis ir tādas kā baložiem."

16. "Raugies, mans draugs, arī tu esi skaists un mīlīgs! Redzi, mūsu guļasvieta ir zaļumu klājā;

17. mūsu ēku stabi, sijas un dziedri ir ciedri, mūsu sienu pārsegums ir cipreses.

Lasīt visu nodaļu Augstā Dziesma 1