5. "Es esmu melna, bet tiešām mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, kā Kedara lauku mitekļi, kā Salamana paklāji.
6. Neskatieties uz mani, ka es esmu tik melna, jo saule mani tā nodedzinājusi! Manas pašas mātes dēli ir bijuši dusmīgi uz mani, viņi ielikuši mani par vīna dārzu uzraudzi, bet manas pašas vīna dārzu es esmu atstājusi novārtā un neuzraudzītu.
7. Saki man tu, mans draugs, ko tā mīl mana dvēsele, - kur tu gani, kur tu atdusies pusdienas laikā? Lai man nebūtu velti jāklejo šurpu turpu ap tavu palīgu ganāmiem pulkiem."
8. "Ja tu to vēl nezinātu, tu skaistākā starp sievām, tad izej tālākās ārēs pa aitu ganāmpulku pēdām un gani savus kazlēniņus gar aitu ganu mitekļiem!"
9. "Tu man liecies līdzīga, mana draudzene, faraona ratu lepnajam aizjūgam.
10. Tavi vaidziņi ir mīlīgi aizsegti ar važiņām, un tavu kaklu grezno rotu vijas!"
11. "Mēs darināsim tev zelta rotu sloksnītes ar sīkiem sudraba ielaidumiem."
12. "Kamēr ķēniņš pie galda, smaržo mana nardes puķe.
13. Mans draugs ir man kā mirru pušķītis, kas novietots starp manām krūtīm.
14. Mans draugs man ir kā ciprešu ziedu čemurs Engedijas vīna dārzos."