4. Dievs Tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un redzi, Dievs Tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznīcināja dziļās dzelmes un aprija aramo zemi.
5. Tad es lūdzu: "Ak, Kungs, Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?"
6. Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs, Visuvarenais, teica: "Tam nebūs notikt!"
7. Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8. Un Tas Kungs man jautāja: "Ko tu redzi, Amos?" Es atbildēju: "Svērteni ar svinu galā." Tad Tas Kungs sacīja: "Redzi, Es gribu iegremdēt Savu svērteni pašā vidū Savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9. Nē! Bet Īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!"
10. Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: "Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus."
11. Lūk, ko Amoss bija teicis: "Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā."
12. Bet tad Amacija teica Amosam: "Tu, redzētāj, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13. Bet Bētelē tu ilgāk vairs nedrīksti pravietot, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir arī ķēniņa valsts galvenā mītne!"
14. Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: "Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls, bet es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15. Bet Tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: "Ej un uzstājies kā pravietis pret Manu Israēla tautu!"