1. Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts.
2. Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa vainas.
3. Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs.
4. Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5. Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam dēla nav, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu un tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6. Un pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netop izdzēsts no Israēla vidus.
7. Bet, ja šis vīrs nevēlas ņemt sava brāļa sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: mans vīra brālis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā, viņš negrib darīt, kas vīra brālim pienākas.