13. Un šis ir bauslības likums par nazīrieti: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jānoved pie Saiešanas telts durvīm.
14. Un viņš lai pienes savu upuri Tam Kungam, proti, nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu bez vainas gadu vecu aitiņu par grēku upuri un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15. un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, plānos raušus no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzeramiem upuriem.
16. Un priesteris lai to nes Tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa gan viņa grēku upuri, gan viņa dedzināmo upuri.
17. Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri Tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo gan viņa ēdamo, gan viņa dzeramo upuri.
18. Bet pēc tam nazīrietim pie Saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19. Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni, un vienu neraudzētās mīklas plāno rausi un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi noskuvis savus matus.
20. Un priesteris lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un cilājamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu."
21. Šis ir bauslības likums par nazīrieti, kas Tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu arī to, ko viņa roka spēj; pēc sava solījuma, ko viņš ir solījis, viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības likuma.
22. Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
23. "Runā uz Āronu un viņa dēliem: tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem: