19. Asinsatriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20. Un, ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21. vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi, jo viņš ir slepkava; asinsatriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22. Bet, ja netīši, bez ienaida kāds kādu ir grūdis vai arī netīši būtu tam metis ar kādu priekšmetu
23. vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi,
24. tad lai starp tādu cilvēku un asinsatriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25. Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asinsatriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26. Bet, ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27. un asinsatriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asinsdarbu,
28. jo tādam bija jādzīvo savā glābšanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā pilsētā.
29. Un šie lai jums ir tiesas likumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.