11. Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije Ābarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12. No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13. No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Arnona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14. Tāpēc Tā Kunga karu grāmatā teikts: "Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Arnonas upēm,
15. un pie upju krituma, kas nogriežas uz Āru un aizvijas gar Moābas robežām."
16. Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras Tas Kungs Mozum sacīja: "Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni."
17. Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: "Verdi, aka, uzdziediet tai!
18. Ak, aka, ko vadoņi rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu karavadoņa zizli, ar savām kūjām!" No tuksneša tie aizgāja uz Matanu
19. un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20. un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moābas līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz tuksnesi.
21. Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22. "Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna dārzos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām."
23. Bet Sihons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežām un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; kad Sihons nonāca pie Jahcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24. Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir, līdz amoniešu robežām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25. Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās - Hešbonā un visās tās mazajās pilsētās.