1. Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta.
2. Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu.
3. Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: "Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā!
4. Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5. Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!"
6. Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem.
7. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
8. "Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus."
9. Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10. Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: "Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?"
11. Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!"
13. Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni strīdējās ar To Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
14. Tad Mozus izsūtīja vēstnešus no Kadešas pie Edoma ķēniņa pateikt: "Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas tās grūtības, kādās mēs atrodamies,