1. Šī ir vainas izpirkšanas upura likumīgā kārtība, tas ir augsti svēts.
2. Vainas izpirkšanas upuris ir jānokauj vietā, kurā nokauj dedzināmo upuri, un tā asinis ir jāslaka no visām pusēm pār altāri.
3. Un visi dzīvnieka tauki ir jāpienes, arī aste un tauki, kas apklāj iekšas,
4. arī abas nieres un tauki, kas pie tām klāt un pie gurniem, un tauki, kas pār aknām, tie jāatņem nost no nierēm.
5. Un priesterim tie ir jāsadedzina uz altāra kā uguns upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam.
6. Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā - tas ir augsti svēts.
7. Kā grēku, tā arī vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums - tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzina.
8. Un vienīgi priesterim, kas nes dedzināmo upuri, pienākas āda no dedzināmā upura, kuru viņš ir nesis.
9. Bet ikviens ēdamais upuris, kas ir cepts krāsnī vai vārīts katlā, vai uz pannas sataisīts, pienākas tam priesterim, kurš to ir pienesis.
10. Un ikviens ēdamais upuris, vai sajaukts ar eļļu, vai sauss, pienākas Ārona dēliem, kā vienam, tā otram.
11. Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ko Tam Kungam pienes.
12. Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētas mīklas plāceņi, kas iejaukti eļļā, un arī plāni rauši no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, un plāceņi no iejautiem smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu.
13. Kopā ar plāceņiem jānes arī maize no raudzētas mīklas, tā jāpienes kā pateicības upuris par mieru.
14. Un no tiem visiem viens plācenis jānes Tam Kungam par cilājamo upuri; tas pienākas priesterim, kas no kaujamā pateicības upura slaka asinis.
15. Kaujamā pateicības upura gaļa jāēd upura nešanas dienā, nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai.
16. Bet, ja upurē kāda solījuma dēļ vai labprātīgi, tad kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā.
17. Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā ir ugunī jāsadedzina.
18. Bet, ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis.
19. Arī gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst.
20. Cilvēks, kurš ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, - tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas.
21. Un cilvēks, kas pieskāries kaut kam nešķīstam, vai cilvēka nešķīstumam, vai nešķīstam lopam, vai kādai citai nešķīstai negantībai, un pēc tam ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam,- tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas."
22. Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
23. "Runā uz Israēla bērniem un saki: neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus,
24. nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs,
25. jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kuri tiek nesti Tam Kungam kā uguns upuris, tas pats sevi izslēdz no savas tautas.
26. Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis - nedz putnu, nedz lopu.
27. Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts."
28. Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
29. "Runā uz Israēla bērniem un saki: kurš savu kaujamo pateicības upuri atved Tam Kungam, tas lai atnes Tam Kungam dāvanu no sava kaujamā pateicības upura.
30. Viņa rokas lai atnes Tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm - tos lai viņš līgodams līgo Tā Kunga priekšā.
31. Un priesteris lai aizdedzina taukus uz altāra, bet pats krūšu gabals pienākas Āronam un viņa dēliem.
32. Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par cilājamo upuri.
33. Kurš no Ārona dēliem upurē kaujamā pateicības upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa,
34. jo līgojamā upura krūts gabals un cilājamā upura plecis - tie tev ir ņemami no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem un dodami Āronam un viņa dēliem, priesteriem; tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.
35. Tā ir Ārona un viņa dēlu svaidīšanas upuru noteiktā daļa no Tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu Tā Kunga priesteri.
36. To Tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm."
37. Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iesvētīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim,
38. ko Tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem pienest savus upurus Tam Kungam Sinaja tuksnesī.