10. Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes.
11. Viņš lai neiet ne pie viena miroņa; ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts.
12. No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas,- Es esmu Tas Kungs!
13. Lai viņš ņem sievu viņas jaunavībā.
14. Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām,
15. ka viņš savus pēcnācējus savā tautā nesagāna, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu dara svētu."
16. Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
17. "Runā uz Āronu un saki: ja kādam no taviem pēcnācējiem viņu paaudzēs ir kaut kāda vaina, tad tāds lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam.
18. Jo cilvēks, kam vien kāda miesas vaina, lai Man netuvojas - nedz akls, nedz klibs, nedz ar bojātu degunu, nedz arī kroplis,
19. nedz arī cilvēks, kam lauzta kāja vai lauzta roka,
20. nedz tāds, kam ir kupris vai kas sevišķi izdilis, nedz tāds, kam balts plankums acu ābolā, nedz kam kraupis, nedz kam ēģiptiešu ēde, nedz kam vaina dzimumorgānos.
21. Neviens vīrs no priestera Ārona dzimuma, kam vien kāda vaina, lai netuvojas, lai pienestu uguns upurus Tā Kunga priekšā; viņam ir vaina; un viņš lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam.
22. Bet sava Dieva maizi viņš var ēst, gan no tām vissvētākām, gan no tām svētām dāvanām.
23. Bet lai viņš neiet pie priekškara, un lai viņš netuvojas altārim, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svētnīcu, jo Es esmu Tas Kungs, kas dara tos svētus."
24. Un Mozus to sacīja Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem.