3. Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur Manas sabata dienas,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
4. Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
5. Un, kad jūs gribat upurēt Tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
6. Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākamajā dienā jums to būs ēst, bet, kas atliek līdz trešajai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī.
7. Bet, ja kas no tā vēl ēstu trešajā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav patīkams.
8. Bet, kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas Tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
9. Un, kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūrus, un pļaujas pārpalikumi - atlikušās vārpas - tev nav pilnīgi jāsalasa.
10. Arī sava vīna dārza augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt, nedz uzlasīt sava vīna dārza nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
11. Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
12. Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie Mana Vārda, ka tu neapgāni sava Dieva Vārdu,- Es esmu Tas Kungs!
13. Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
14. Tev nebūs kurlu lādēt, nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu,- Es esmu Tas Kungs!
15. Jums nebūs pieļaut tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.
16. Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības,- Es esmu Tas Kungs!
17. Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēļ jānes grēks.
18. Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!
19. Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu.
20. Kad vīrs guļ pie kādas sievas, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad abi jāsoda, tomēr ne ar nāvi, jo viņa nav bijusi brīva.