33. Un Barzillajs bija ļoti vecs, ap gadiem astoņdesmit, un viņš bija apgādājis ķēniņu ar uzturu, kad tas bija mitis Mahanajimā, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs.
34. Un ķēniņš sacīja Barzillajam: "Celies pāri kopā ar mani, kā sevi es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē."
35. Bet Barzillajs atbildēja ķēniņam: "Cik gan dzīves dienu vēl atlicis manos mūža gados, lai es kopā ar ķēniņu dotos augšup uz Jeruzālemi?
36. Es šodien jau esmu astoņdesmit gadus vecs - vai es vēl varētu izšķirt, kas ir labs un kas ir ļauns? Un vai tad tavs kalps vēl varētu sagaršot, ko viņš ēdīs vai ko dzers? Vai tad es vēl varētu sadzirdēt, ko dzied dziedātāji un dziedātājas? Un kādēļ tad man vēl jākļūst par nastu manam kungam un ķēniņam?
37. Tavs kalps tikai mazliet ies ķēniņam līdzi pāri Jordānai; bet kādēļ tu, ķēniņ, gribi man rādīt tik daudz žēlastības?
38. Lūdzu, ļauj savam kalpam griezties atpakaļ, lai es varu savā dzimtajā pilsētā pie sava tēva un mātes kapa mirt! Un redzi, še ir tavs kalps Kimhams, lai viņš ceļas pāri līdz ar manu kungu un ķēniņu, dari tam, kā tev labpatīk!"
39. Tad ķēniņš atbildēja: "Jā, Kimhamam būs kopā ar mani celties pāri, un es tam darīšu visu, kas ir labs tavās acīs, un visu, ko tu vien no manis vēlēsies, to es tavā labā darīšu!"
40. Kad viss karaspēks bija pārcēlies pāri Jordānai, tad ķēniņš cēlās pāri, skūpstīja Barzillaju un svētīja viņu, un viņš griezās atpakaļ savā vietā.
41. Un ķēniņš gāja uz Gilgalu, un Kimhams viņu pavadīja. Un kopā ar ķēniņu bija pārcēlusies visa Jūdas karavīru saime un puse no Israēla vīriem.