1. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis.
2. Tu runā visu, ko Es tev pavēlēšu, bet tavs brālis Ārons lai runā ar faraonu, lai tas atlaiž Israēla bērnus no savas zemes.
3. Bet Es gribu faraona sirdi darīt cietu, un Es vairošu Savas zīmes un Savus brīnumus Ēģiptes zemē,
4. un faraons jums neklausīs. Tad Es likšu Savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu Savus pulkus, Savu Israēla tautu, no Ēģiptes zemes ar lielām tiesām.
5. Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es izstiepju Savu roku pār Ēģipti un ka Es izvedu Israēla bērnus no viņu vidus."
6. Un Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs bija viņiem pavēlējis, tā viņi darīja.
7. Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs, bet Ārons astoņdesmit trīs gadus vecs, kad tie runāja ar faraonu.
8. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
9. "Kad faraons sacīs jums: rādiet kādu brīnumu, - tad saki Āronam: ņem savu zizli un met to faraona priekšā, ka tas top par čūsku."
10. Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un darīja tā, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis; un Ārons nometa savu zizli faraona priekšā un viņa kalpu priekšā, un tas tapa par čūsku.
11. Tad faraons arī lika ataicināt savus gudros vīrus un savus burvjus, un arī viņi, ēģiptiešu burvji, darīja to pašu ar savām burvju mākslām.
12. Un tie ikviens nometa savu zizli, un tie pārvērtās par čūskām. Bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.
13. Tomēr faraona sirds palika nocietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.
14. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraona sirds ir cieta; viņš liedzas tautu atlaist.
15. Ej pie faraona no rīta; redzi, kad viņš ies uz upi, nostājies viņam pretim upes malā un paņem savā rokā zizli, kas tika pārvērsts par čūsku,
16. un saki viņam: Tas Kungs, ebreju Dievs, mani ir sūtījis pie tevis, teikdams: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu tuksnesī. Bet redzi, tu līdz šim neesi klausījis.
17. Tā saka Tas Kungs: no tā jūs zināsit, ka Es esmu Tas Kungs: redzi, es sitīšu ar zizli, kas ir manā rokā, upes ūdeni, un tas pārvērtīsies asinīs.
18. Un zivis, kas ir upē, nobeigsies, un upe smirdēs, un ēģiptiešiem riebsies dzert ūdeni no upes."
19. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, pār viņu upēm, pār kanāliem, ezeriem un visām viņu ūdens krātuvēm, un tam būs tapt par asinīm. Un asinis būs visā Ēģiptes zemē, visos koka un akmens traukos."
20. Tad Mozus un Ārons darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis; viņš pacēla savu zizli un sita ūdeni, kas bija upē, faraona un viņa kalpu acu priekšā, un viss ūdens, kas bija upē, pārvērtās asinīs.
21. Un zivis upē nobeidzās, un upe smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert ūdeni, kas bija upē; un asinis bija visā Ēģiptes zemē.
22. Bet ēģiptiešu burvji izdarīja to pašu ar savām burvju mākslām, un faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.
23. Un faraons griezās atpakaļ un gāja uz savu namu, un arī to viņš neņēma pie sirds.
24. Un visi ēģiptieši raka visapkārt upei pēc dzeramā ūdens, jo tie nevarēja dzert no upes ūdens.
25. Un tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Tas Kungs bija upi sitis.
26. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.
27. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm,
28. ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās.
29. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem."