7. "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus.
8. Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam.
9. Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās."
10. Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus.
11. Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts."
12. Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā.
13. Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi."
14. Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?"
15. Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem?
16. Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus - tā mums saka - jums būs taisīt. Un redzi, tavi kalpi tiek sisti, bet tā ir tavu ļaužu vaina."
17. Bet tas sacīja: "Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: iesim un upurēsim Tam Kungam.
18. Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu skaits jums jātaisa."
19. Un Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: nesamaziniet dienas darba ķieģeļu skaitu.
20. Un, ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Āronu, kas stāvēja un gaidīja tos.
21. Un viņi sacīja tiem: "Lai Tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās mūs nonāvēt."
22. Tad Mozus vērsās pie Tā Kunga un teica: "Ak, Kungs, kāpēc Tu esi darījis tādu ļaunumu šai tautai? Kāpēc Tu mani esi sūtījis?