2. Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu."
3. Tad viņi sacīja: "Tas ir ebreju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, savam Dievam, ka Tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu."
4. Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: "Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!"
5. Un faraons teica: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!"
6. Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu uzraugiem un viņu pārraugiem:
7. "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus.
8. Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam.
9. Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās."
10. Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus.
11. Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts."
12. Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā.
13. Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi."
14. Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?"
15. Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem?