20. Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
21. Un ikviens, kuru sirds skubināja, un ikviens, kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upura dāvanu Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm.
22. Tad visi, kurus sirds uz to skubināja, vīri un sievas, nesa saktas un auskarus, gredzenus un krelles, visādas zelta lietas; katrs, kas gribēja, atnesa zeltu par līgojamo upuri Tam Kungam.
23. Un ikviens, kam bija zils un sarkans purpurs, karmezīnā krāsoti diegi, smalki audumi, kazu vilna un iesarkanas aunu un āpšu ādas, tie to atnesa.
24. Ikviens, kas gribēja veltīt Tam Kungam sudrabu vai varu, to atnesa par cilājamo upuri Tam Kungam, un ikviens, kam bija akāciju koks, atnesa to kalpošanas piederumu darināšanai.
25. Un ikviena ar prasmi apveltīta sieva pati vērpa un atnesa savērpto zila un sarkana purpura dziju, arī karmezīna krāsā krāsotu un šķetinātu smalku dziju audumu.
26. Un visas sievas, kurām sirds uz to skubināja un kuras to prata, vērpa kazu vilnu.
27. Un vadoņi atnesa oniksa akmeni un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu zīmei,
28. balzamu, eļļu apgaismošanai un svaidāmo eļļu, un zāles kvēpināšanai.
29. Tā Israēla ļaudis, vīri un sievas, kurus sirds skubināja ko pienest visam šim darbam, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis tiem darīt, nesa labprātības upurus Tam Kungam.