5. Un viņš sūtīja no Israēla bērnu vidus jaunekļus, kas upurēja dedzināmos upurus un kaujamos upurus kā pateicības upuri Tam Kungam.
6. Un Mozus paņēma pusi no asinīm un tās ielēja upura bļodā, bet ar otru pusi viņš apslacināja altāri.
7. Tad viņš ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, un tie teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim."
8. Un Mozus ņēma asinis un slacīja pār tautu un sacīja: "Redzi, šīs ir derības asinis, ko Tas Kungs ar jums ir slēdzis, saskaņā ar visiem šiem vārdiem."
9. Un Mozus uzkāpa kalnā un Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem.
10. Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis.
11. Bet Viņš neizstiepa Savu roku pret Israēla bērnu izredzētajiem. Tie redzēja Dievu, ēda un dzēra.
12. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti."
13. Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
14. Bet vecajiem viņš sacīja: "Gaidiet mūs te, iekāms mēs atgriezīsimies pie jums; un redzi, arī Ārons un Hūrs paliks pie jums - kam ir kāda lieta, lai griežas pie viņiem."
15. Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis.
16. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus.