15. Un, kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
16. Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.
17. Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
18. Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ:
19. ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.
20. Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts.
21. Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.
22. Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma.
23. Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.
24. Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.
25. Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.
26. Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai to atlaiž acs dēļ.