11. Nē, ejiet jūs vīri vien un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlējāties." Un viņus padzina no faraona nama.
12. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visus zemes augus, visu, ko atlicinājusi krusa."
13. Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad Tas Kungs sūtīja austrumu vēju visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atnesa siseņus.
14. Un siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielā skaitā. Tik daudz siseņu vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs.
15. Un tie apklāja visu zemes virsu, tā ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visus zemes augus un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nebija vairs zaļuma nedz kokiem, nedz lauku augiem visā Ēģiptes zemē.
16. Un faraons steidzīgi ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums.
17. Un piedod man manus grēkus vēl šo reizi un aizlūdz pie Tā Kunga, jūsu Dieva, ka Viņš no manis atņemtu šo nāvi."
18. Un Mozus aizgāja no faraona un pielūdza To Kungu.
19. Un Tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas pacēla siseņus un iemeta Niedru jūrā, tā ka nepalika pāri neviens no siseņiem visās Ēģiptes robežās.
20. Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus.
21. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, ka nāktu tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt."
22. Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; un bija bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.
23. Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem aizvien bija gaisma savos mājokļos.
24. Tad faraons ataicināja Mozu un sacīja: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; arī jūsu mazie bērni lai iet jums līdzi."
25. Bet Mozus sacīja: "Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuri, ka mēs tos upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam.
26. Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem jāiet kopā ar mums; neviens nags lai nepaliek, jo mēs ņemsim no tiem, lai kalpotu Tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem Tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim."
27. Un Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist.
28. Un faraons sacīja viņam: "Ej prom no manis; sargies un nerādies vairs mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi."