3. Patiešām, Jūdam notika tikai pēc Tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no Sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis,
4. un nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās Tas Kungs negribēja viņam piedot.
5. Un, kas vēl stāstāms par Jojakimu, tas, ko viņš ir darījis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
6. Kad Jojakims gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojahīns kļuva ķēniņš viņa vietā.
7. Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja - no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei.
8. Jojahīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes.
9. Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs bija darījis.
10. Tanī laikā cēlās pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karavīri, un viņi ielenca pilsētu.
11. Un Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, nāca pilsētā, kad viņa karavīri to bija aplenkuši,