25. Un viņa brāļi no Ēliēzera bija tā dēls Rehabja, tā dēls Jesaja, tā dēls Jorāms, tā dēls Sihrijs, tā dēls Šelomīts.
26. Šis Šelomīts un viņa brāļi bija pār visām svētajām mantām, ko ķēniņš Dāvids bija veltījis kopā ar tēvu namu galveniem un ar visiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un ar citiem karaspēka pavēlniekiem.
27. No karu laupījumiem viņi bija tās veltījuši, lai uzturētu Tā Kunga namu.
28. Un viss, ko vien redzētājs Samuēls un Sauls, Kīša dēls, un Abners, Nera dēls, un Joābs, Cerujas dēls, bija veltījuši, - visas šīs veltītās lietas atradās Šelomīta un viņa brāļu pārziņā.
29. No jihariešiem: Kenanja un viņa dēli veica ārlietu pienākumus Israēlā, būdami ierēdņi un tiesneši.
30. Bet no hebroniešiem bija Hašabja un viņa brāļi, krietni vīri, pēc skaita tūkstoš septiņi simti, kam bija pienākums būt pār Israēlu uz vakariem no Jordānas, visos Tā Kunga darbos un kalpošanā ķēniņam.
31. Un hebroniešu galvenais bija Jerija; no hebroniešiem, pēc dzimtām un tēvu namiem, četrdesmitajā Dāvida valdīšanas gadā meklēja un atrada viņu starpā krietnus vīrus Jazerā Gileādā.
32. Arī viņu brāļu, krietnu vīru, bija divi tūkstoši septiņi simti, tēvu namu galvenie, un ķēniņš Dāvids viņus iecēla pār rūbeniešiem, gadiešiem un pār Manases puscilti itin visās lietās - Dieva un ķēniņa lietās.