1. Un Dāvids sacīja: "Šeit lai atrodas Dieva, Tā Kunga, nams, un šeit lai ir Israēlam altāris dedzināmo upuru upurēšanai!"
2. Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
3. Un Dāvids sagādāja arī lielā daudzumā dzelzi vārtu durvju naglām un savienojumu skavām, un tik daudz vara, ka to nevarēja nosvērt,
4. un ciedru koku baļķus bez skaita, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ļoti daudz ciedru koku.
5. Un Dāvids sprieda tā: "Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet namam, kas jāceļ Tam Kungam, jābūt lielam un varenam, par slavu un godu visās zemēs, tāpēc es veikšu sagatavošanas darbus." Un Dāvids veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
6. Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam jāuzceļ nams Tam Kungam, Israēla Dievam.
7. Un Dāvids sacīja Salamanam: "Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam,
8. bet Tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi izlējis virs zemes daudz asiņu Manā priekšā.
9. Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.