Vecā Derība

Jaunā Derība

1. Laiku 13:3-12 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

3. un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā."

4. Tad visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta viņu acīs šķita taisna esam.

5. Tā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šihoras līdz pašai Hamatas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārimas.

6. Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baalu, tas ir, uz Kirjat-Jeārimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva Tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem, šķirstu, kas Viņa Vārdā ir nosaukts.

7. Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, un Uza un Ahjo vadīja ratus.

8. Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar cītarām un arfām un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm.

9. Bet, kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Uza izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa.

10. Tad Tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Uzu, un Tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira.

11. Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas dzīvību, un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Perec-Uza , un tā līdz šai dienai.

12. Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: "Kā gan es varu Dieva šķirstu vest pie sevis?"

Lasīt visu nodaļu 1. Laiku 13