18. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
24. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25. Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.