1. Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, jeb kāds labums apgraizīšanai?
2. Tas ir visādā ziņā liels. Visupirms, viņam uzticēti Dieva vārdi.
3. Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību?
4. Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.
5. Bet, ja nu mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad nav netaisns, kad Viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi.
6. Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli?
7. Bet, ja Dieva patiesība Viņam par godu skaidrāk atklājusies manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts?
8. Vai tad nedarīsim labāk ļaunu, lai nāk labais, kā daži, mūs zaimodami, apgalvo, ka mēs tā mācot? Viņi saņems pelnītu sodu.
9. Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? Nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi, kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka.
10. Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
11. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
12. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.
13. Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām.
14. Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.
15. Viņu kājas steidzas izliet asinis,
16. posts un bēdas ir uz viņu ceļiem,