21. jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela."
22. Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā.
23. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis,
24. Viņš tiem uzsauca: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie Viņu izsmēja.
25. Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.
26. Un šī slava izpaudās pa visu zemi.