41. Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami:
42. "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.
43. Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls."
44. Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.
45. Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?"
47. Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc Eliju."
48. Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu.
49. Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu."
50. Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.
51. Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52. un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.