14. Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.
15. Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tautai vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.
16. Un tanī laikā tiem bija kāds sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba.
17. Un, kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: "Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?"
18. Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības.
19. Bet, viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: "Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ."
20. Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.
21. Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: "Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?" Bet tie sacīja: "Barabu."
22. Tad Pilāts saka tiem: "Ko tad es lai daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?" Viņi visi saka: "Sist Viņu krustā!"
23. Bet viņš sacīja: "Ko tad Viņš ļauna darījis?" Bet tie brēca vēl vairāk: "Sist Viņu krustā!"
24. Bet, kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams: "Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!"
25. Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem."
26. Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta un nodeva, lai Viņu sistu krustā.
27. Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku.