65. Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: "Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajag? Redzi, tagad jūs paši Viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt.
66. Kā jums šķiet?" Bet tie atbildēja: "Viņš ir nāvi pelnījis."
67. Tad tie Viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi Viņu pļaukāja
68. un sacīja: "Pravieto mums, Kristu, kurš Tevi sita?"
69. Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: "Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti."
70. Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: "Es nesaprotu, ko tu runā."
71. Un, kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: "Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti."
72. Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: "Es to Cilvēku nepazīstu."
73. Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: "Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi."
74. Tad viņš sāka lādēties un dievoties: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un tūdaļ gailis dziedāja.
75. Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.